Ainārs Šlesers - deputāts, kura dēļ atlaida Saeimu
7.Saeimas laikā Šlesers pildīja ekonomikas ministra amatu no 1998.gada novembra līdz 1999.gada maijam, kad Ministru prezidents Vilis Krištopans pieprasīja viņa demisiju.
2002.gadā Šlesers ievēlēts 8.Saeimā no Latvijas Pirmās partijas saraksta. Einara Repšes (JL) valdībā viņš bija Ministru prezidenta biedrs, līdz 2004.gada janvārī Repše viņu atbrīvoja no amata. Divus mēnešus vēlāk Saeima apstiprināja Šleseru par Ministru prezidenta biedru un satiksmes ministra amata pienākumu izpildītāju Induļa Emša (ZZS) veidotajā valdībā.
No 2004.gada decembra līdz 2006.gada martam Šlesers bija satiksmes ministrs Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā. Kalvītis pieprasīja Šlesera atkāpšanos no amata saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietas izmeklēšanu.
============================================================
Šleseram joprojām ir siltas jūtas pret krieviem un viņš intervijas laikā vairākkārt uzsvēra, ka ir īpaši gandarītas par to, ka nesenajās pašvaldību vēlēšanās „latvieši esot atbalstījuši krievu mēru”, un, ka viņš kopā ar galvaspilsētas mēru, krievu Nilu Ušakovu darīs visu, lai Latvijas nepilsoņi, kuri to vēlas, pēc iespējas ātrāk iegūtu Latvijas pavalstniecību.
Šlesers nekādā gadījumā negrib, lai Rīgā pazūd krieviskais akcents. „Latvijas krievi ir mūsu un mēs tos negribam atdot Krievijai! Gribam lai viņi paliek pie mums,” Šlesers apņēmīgi paziņoja maskaviešiem, lai viņi nelolo veltas ilūzijas par savu tautiešu atgriešanos tēvzemē.
Savukārt Krievijas krievus Šlesers aicināja „iefiltrēties” Latvijas tautsaimniecībā. Viņš silti ieteica krieviem iegādāties īpašumus Jūrmalā un Vecrīgā, kā arī te veidot savu biznesu, jo Latvija ir unikāla Eiropas Savienības valsts, kurā krievu cilvēks brīvi var veidot savu biznesu krievu valodā.
==============================================================
Kad atklātībā nāca ziņa, ka satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sava šofera dēlu Kasparu Upenieku iekārtojis siltā vietā, saniknotajiem vaukšķiem tika paskaidrots: tā ir ģimenes lieta. Sākot pētīt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo uzņēmumu vadībā ieceltās personas, tik tiešām rodas sajūta, ka tā ir viena liela ģimene.
Kritiku par politizēto valsts uzņēmumu pārvaldi Šlesers un viņa cilvēki parasti noraida ar argumentu, ka visi ministrijas pārraudzības uzņēmumi, izņemot Latvijas pastu, strādā veiksmīgi. Tomēr "šos uzņēmumus būvē līdzīgi finanšu piramīdai.
Latvijas pasta zaudējumi sākās 2006.gadā un sasniedza četrus miljonus latu. Gadu vēlāk tie bija vēl 10 miljoni. Šlesers ir satiksmes ministrs kopš 2004.gada marta. Padomē kopš tā laika bijuši LPP/LC pārstāvji Juris Radzēvičs (šobrīd premjera biroja vadītājs), Juris Kokins, Oskara Kastēna padomniece Anda Ozola, Šlesera bijušais palīgs Arnis Pļaviņš, TB/LNNK pārstāvji Jānis Straume un Andrejs Požarnovs, no TP — Aigara Kalvīša draugs Aivars Strakšas (tagad Ldz valdē), Andris Pauls-Pāvuls un Ramona Pitena, no ZZS — Aivars Smagars.
Šleseram patīk uzsvērt, ka valdēs un padomēs iecelti savi cilvēki, jo tie ir ļoti atbildīgi amati. Nav gan dzirdēts, ka kāds no pieminētajiem būtu atbildējis par savām kļūdām. Komerclikuma formulējumi ir tik izplūduši, ka, ja vien nav skaidri saskatāmas kriminālnozieguma pazīmes, valžu un padomju locekļiem no atbildības izvairīties nav grūti.
Cits Satiksmes ministrijas flagmanis — lidosta — pērn strādājis gandrīz ar divu miljonu latu peļņu un 1,5 miljonus ieplānojis arī šogad. Taču fakts, ka lidosta pēdējos divus gadus saņēmusi gandrīz astoņus miljonus latu lielu budžeta dotāciju un arī turpmāk vēlas piecus miljonus ik gadu, liek aizdomāties par tās patieso ienesīgumu.
Skarbi secinājumi atrodami 2007.gada revīzijā par autoceļu labotāju un uzturētāju apvienošanu, kas arī ir Liepiņa un Šlesera projekts. Katru gadu autoceļu atjaunošanai piešķirtā nauda palielinās, savukārt atjaunotais segums nepieaug atbilstošā proporcijā. Tas norāda uz cenu pieaugumu. Kontrole konstatēja "būtisku konkurences trūkumu", jo 65% konkursu uzvar viena no piecām firmām. Proti, valda faktisks monopols, tādēļ peļņu uzrādīt nav grūti.
42% Latvijas valsts ceļu samaksāto līgumu būvuzraudzību veic Firma L4. Šajā firmā pirms nonākšanas ministrijas darbā strādāja Šlesera kādreizējais padomdevējs Guntis Mačs.
Ainārs Šlesers ar kristīgo pieticību neizceļas — laiku viņam rāda, pēc ekspertu vērtējuma, 30 000 latu dārgs pulkstenis. Tomēr tas viņam nav šķitis tik vērtīgs, lai norādītu amatpersonas deklarācijā.
Pilns raksts - Šlesera astoņkājis - http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/astonkajis?comments=2#comments
Nerīkojot konkursu, Rīgas pašvaldībā pēc vicemēra Aināra Šlesera rīkojuma sagatavots lēmumprojekts par 11.Novembra krastmalas starp Vanšu tiltu un Akmens tiltu iznomāšanu uzņēmumam "P.V.B." uz 12 gadiem peldošu piestātņu izveidošanai.
2002.gadā Šlesers ievēlēts 8.Saeimā no Latvijas Pirmās partijas saraksta. Einara Repšes (JL) valdībā viņš bija Ministru prezidenta biedrs, līdz 2004.gada janvārī Repše viņu atbrīvoja no amata. Divus mēnešus vēlāk Saeima apstiprināja Šleseru par Ministru prezidenta biedru un satiksmes ministra amata pienākumu izpildītāju Induļa Emša (ZZS) veidotajā valdībā.
No 2004.gada decembra līdz 2006.gada martam Šlesers bija satiksmes ministrs Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā. Kalvītis pieprasīja Šlesera atkāpšanos no amata saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietas izmeklēšanu.
============================================================
Šleseram joprojām ir siltas jūtas pret krieviem un viņš intervijas laikā vairākkārt uzsvēra, ka ir īpaši gandarītas par to, ka nesenajās pašvaldību vēlēšanās „latvieši esot atbalstījuši krievu mēru”, un, ka viņš kopā ar galvaspilsētas mēru, krievu Nilu Ušakovu darīs visu, lai Latvijas nepilsoņi, kuri to vēlas, pēc iespējas ātrāk iegūtu Latvijas pavalstniecību.
Šlesers nekādā gadījumā negrib, lai Rīgā pazūd krieviskais akcents. „Latvijas krievi ir mūsu un mēs tos negribam atdot Krievijai! Gribam lai viņi paliek pie mums,” Šlesers apņēmīgi paziņoja maskaviešiem, lai viņi nelolo veltas ilūzijas par savu tautiešu atgriešanos tēvzemē.
Savukārt Krievijas krievus Šlesers aicināja „iefiltrēties” Latvijas tautsaimniecībā. Viņš silti ieteica krieviem iegādāties īpašumus Jūrmalā un Vecrīgā, kā arī te veidot savu biznesu, jo Latvija ir unikāla Eiropas Savienības valsts, kurā krievu cilvēks brīvi var veidot savu biznesu krievu valodā.
==============================================================
Kad atklātībā nāca ziņa, ka satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sava šofera dēlu Kasparu Upenieku iekārtojis siltā vietā, saniknotajiem vaukšķiem tika paskaidrots: tā ir ģimenes lieta. Sākot pētīt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo uzņēmumu vadībā ieceltās personas, tik tiešām rodas sajūta, ka tā ir viena liela ģimene.
Kritiku par politizēto valsts uzņēmumu pārvaldi Šlesers un viņa cilvēki parasti noraida ar argumentu, ka visi ministrijas pārraudzības uzņēmumi, izņemot Latvijas pastu, strādā veiksmīgi. Tomēr "šos uzņēmumus būvē līdzīgi finanšu piramīdai.
Latvijas pasta zaudējumi sākās 2006.gadā un sasniedza četrus miljonus latu. Gadu vēlāk tie bija vēl 10 miljoni. Šlesers ir satiksmes ministrs kopš 2004.gada marta. Padomē kopš tā laika bijuši LPP/LC pārstāvji Juris Radzēvičs (šobrīd premjera biroja vadītājs), Juris Kokins, Oskara Kastēna padomniece Anda Ozola, Šlesera bijušais palīgs Arnis Pļaviņš, TB/LNNK pārstāvji Jānis Straume un Andrejs Požarnovs, no TP — Aigara Kalvīša draugs Aivars Strakšas (tagad Ldz valdē), Andris Pauls-Pāvuls un Ramona Pitena, no ZZS — Aivars Smagars.
Šleseram patīk uzsvērt, ka valdēs un padomēs iecelti savi cilvēki, jo tie ir ļoti atbildīgi amati. Nav gan dzirdēts, ka kāds no pieminētajiem būtu atbildējis par savām kļūdām. Komerclikuma formulējumi ir tik izplūduši, ka, ja vien nav skaidri saskatāmas kriminālnozieguma pazīmes, valžu un padomju locekļiem no atbildības izvairīties nav grūti.
Cits Satiksmes ministrijas flagmanis — lidosta — pērn strādājis gandrīz ar divu miljonu latu peļņu un 1,5 miljonus ieplānojis arī šogad. Taču fakts, ka lidosta pēdējos divus gadus saņēmusi gandrīz astoņus miljonus latu lielu budžeta dotāciju un arī turpmāk vēlas piecus miljonus ik gadu, liek aizdomāties par tās patieso ienesīgumu.
Skarbi secinājumi atrodami 2007.gada revīzijā par autoceļu labotāju un uzturētāju apvienošanu, kas arī ir Liepiņa un Šlesera projekts. Katru gadu autoceļu atjaunošanai piešķirtā nauda palielinās, savukārt atjaunotais segums nepieaug atbilstošā proporcijā. Tas norāda uz cenu pieaugumu. Kontrole konstatēja "būtisku konkurences trūkumu", jo 65% konkursu uzvar viena no piecām firmām. Proti, valda faktisks monopols, tādēļ peļņu uzrādīt nav grūti.
42% Latvijas valsts ceļu samaksāto līgumu būvuzraudzību veic Firma L4. Šajā firmā pirms nonākšanas ministrijas darbā strādāja Šlesera kādreizējais padomdevējs Guntis Mačs.
Ainārs Šlesers ar kristīgo pieticību neizceļas — laiku viņam rāda, pēc ekspertu vērtējuma, 30 000 latu dārgs pulkstenis. Tomēr tas viņam nav šķitis tik vērtīgs, lai norādītu amatpersonas deklarācijā.
Pilns raksts - Šlesera astoņkājis - http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/astonkajis?comments=2#comments
Nerīkojot konkursu, Rīgas pašvaldībā pēc vicemēra Aināra Šlesera rīkojuma sagatavots lēmumprojekts par 11.Novembra krastmalas starp Vanšu tiltu un Akmens tiltu iznomāšanu uzņēmumam "P.V.B." uz 12 gadiem peldošu piestātņu izveidošanai.
Ivars Godmanis
Īstenais Latvijas likteņa lēmējs !!!
Komunists, čekists, kurš kā stukačs strādāja zem diviem segvārdiem.
Latvijas valstiskuma pretinieks. Kādreizējā Krievijas KGB šefa Krjučkova draugs.
Piedalījies kopā ar savu tautas brāli Borovkovu čekas kartotēkas iznīcināšanā.
Godmanis,LR īpašumu izzadzējs vairāk kā 1 100 000 000 Ls vērtībā. Latvijas Kuģniecības “izšeptēšana” pasaules cionistu noziedzniekiem !!! No LK nodokļiem vien, Latvija būtu bijusi spējiga uzturēt medicīnu, izglītību un pensionārus… .
Parex bankas pārņemšanu pilnībā kontrolēja I.Godmanis un A.Slakteris (TP)
Valsts kontrole sarēķinājusi, ka „Parex bankas” pārņemšanas tehniskās izmaksas līdz 30.jūnijam bija 1 012 646 latu, kurus tērējusi Finanšu ministrija, Valsts kase, Privatizācijas aģentūra, FKTK un Hipotēku un Zemes banka.
(ar šo naudu būtu pieticis daudziem, lai tie saglabātu darbavietas! Aptuveni 150'000 darbavietu)
Glābjot banku, valdība atkāpusies pati no sava mandāta. 8.novembrī Ivara Godmaņa valdība parakstījās, ka viss, ko ieguldīs „Parex bankā”, ir 200 miljoni un galvojums sindicētajam kredītam. Taču noguldījums sekoja noguldījumam. Rudenī tika teikts, ka valsts par to saņems labus peļņas procentus. Taču arī visa peļņa ieguldīta „Parex bankā”.
Lai ieguldītu naudu Parex bankā, valsts aizņēmās. Tas palielināja valsts parādu no sešiem uz 38%. Procentu maksājums par aizņēmumu Starptautiskajā Valūtas fondā ir 31,8 miljoni latu. Lai steidzami iegūtu naudu, Valsts kase bija spiesta veikt neizdevīgus darījumus - tā pārdeva valsts parādzīmes, ciešot 6 miljonu latu lielus zaudējumus. Valsts centienus naudu steigā aizņemties sajuta visi, kuriem ir kredītsaistības Latvijas komercbankās. 2008.gada nogalē auga pieprasījums pēc brīvas naudas, tāpēc pieauga aizdevumu procentu likmes - līdz pat 15,24% gadā. Cietēji bija visi kredītņēmēji, kuriem ir kredītmaksājums ar mainīgo procentu likmi.
Pilns raksts šeit!
Komunists, čekists, kurš kā stukačs strādāja zem diviem segvārdiem.
Latvijas valstiskuma pretinieks. Kādreizējā Krievijas KGB šefa Krjučkova draugs.
Piedalījies kopā ar savu tautas brāli Borovkovu čekas kartotēkas iznīcināšanā.
Godmanis,LR īpašumu izzadzējs vairāk kā 1 100 000 000 Ls vērtībā. Latvijas Kuģniecības “izšeptēšana” pasaules cionistu noziedzniekiem !!! No LK nodokļiem vien, Latvija būtu bijusi spējiga uzturēt medicīnu, izglītību un pensionārus… .
Parex bankas pārņemšanu pilnībā kontrolēja I.Godmanis un A.Slakteris (TP)
Valsts kontrole sarēķinājusi, ka „Parex bankas” pārņemšanas tehniskās izmaksas līdz 30.jūnijam bija 1 012 646 latu, kurus tērējusi Finanšu ministrija, Valsts kase, Privatizācijas aģentūra, FKTK un Hipotēku un Zemes banka.
(ar šo naudu būtu pieticis daudziem, lai tie saglabātu darbavietas! Aptuveni 150'000 darbavietu)
Glābjot banku, valdība atkāpusies pati no sava mandāta. 8.novembrī Ivara Godmaņa valdība parakstījās, ka viss, ko ieguldīs „Parex bankā”, ir 200 miljoni un galvojums sindicētajam kredītam. Taču noguldījums sekoja noguldījumam. Rudenī tika teikts, ka valsts par to saņems labus peļņas procentus. Taču arī visa peļņa ieguldīta „Parex bankā”.
Lai ieguldītu naudu Parex bankā, valsts aizņēmās. Tas palielināja valsts parādu no sešiem uz 38%. Procentu maksājums par aizņēmumu Starptautiskajā Valūtas fondā ir 31,8 miljoni latu. Lai steidzami iegūtu naudu, Valsts kase bija spiesta veikt neizdevīgus darījumus - tā pārdeva valsts parādzīmes, ciešot 6 miljonu latu lielus zaudējumus. Valsts centienus naudu steigā aizņemties sajuta visi, kuriem ir kredītsaistības Latvijas komercbankās. 2008.gada nogalē auga pieprasījums pēc brīvas naudas, tāpēc pieauga aizdevumu procentu likmes - līdz pat 15,24% gadā. Cietēji bija visi kredītņēmēji, kuriem ir kredītmaksājums ar mainīgo procentu likmi.
Pilns raksts šeit!
