Telšu komūna pretim MK
Protesta akciju iepretim Ministru kabineta ēkai 2009. gada 30.novembrī sāka Gints Gaiķēns. Viņš pauda neapmierinātību ar valstī notiekošo un prasīja valdībai steidzami risināt bezdarba problēmas. Vēlāk Gaiķēnam pakāpeniski pievienojās citi protestētāji, uz trotuāra Brīvības bulvārī izveidojot "telšu pilsētiņu". Iedzīvotāji un dažādi komersanti akcijas dalībniekiem regulāri piegādā pārtiku, malku un citas noderīgas lietas. Protestētājus aprauga arī neatliekamās palīdzības mediķi.
Decembra vidū "telšu pilsētiņas" dibinātājs Gaiķēns ar plaušu karsoni tika ievietots slimnīcā. Vēlāk ārstniecības iestādēs sasirguši nonāca arī vairāki citi Gaiķēna domubiedri. Akcijas dalībnieki teltīs pārlaiduši vairākas naktis, kad gaisa temperatūra noslīdēja gandrīz līdz mīnus 20 grādiem.
Decembra vidū "telšu pilsētiņas" dibinātājs Gaiķēns ar plaušu karsoni tika ievietots slimnīcā. Vēlāk ārstniecības iestādēs sasirguši nonāca arī vairāki citi Gaiķēna domubiedri. Akcijas dalībnieki teltīs pārlaiduši vairākas naktis, kad gaisa temperatūra noslīdēja gandrīz līdz mīnus 20 grādiem.
Ginta Gaiķēna protests pie Rīgas Domes
Gaiķēns pie rātsnama ieradās kopā ar dažiem domubiedriem, turot rokās plakātu ar uzrakstu "Šleser! Solīji 50 000 [darba vietu], dod vienu". Pasākuma dalībnieki iepretim rātsnama galvenajai ieejai atvilka pacēlāju, kas darbināms ar ģeneratoru.
Gaiķēns bija iecerējis pacēlāja grozā pacelties līdz otrā stāva logu līmenim iepretim vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) kabinetam, tomēr iecerēto pasākumu izjauca RPP darbinieki, kas pieprasīja akcijas rīkotājiem uzrādīt atļauju un lika atvirzīt pacēlāju nostāk no ēkas. Policijas darbinieki gan akcijas rīkotājiem nespēja izskaidrot, uz kādu normatīvo aktu pamata viņi šo pasākumu neatļauj.
Tomēr Gaiķēns ar plakātu iekāpa nepaceltā pacēlāja grozā un skaidroja klausītājiem savas prasības.
,Kad sarunās netika gūti manāmi rezultāti, policijas darbinieki kļuva aktīvāki un mēģināja Gaiķēnu no pacēlāja groza izvilkt, raujot aiz rokām un kājām. Klātesošie skatītāji vairāk līdzi juta Gaiķēnam, aizrādot policistiem, lai "viņam nenorauj kāju".
Pēc vairāku minūšu ilgas cīkstēšanās RPP darbinieki Gaiķēnu saslēdza roku dzelžos, izvilka no pacēlāja, ievietoja policijas automašīnā un aizveda.
Gaiķēns bija iecerējis pacēlāja grozā pacelties līdz otrā stāva logu līmenim iepretim vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) kabinetam, tomēr iecerēto pasākumu izjauca RPP darbinieki, kas pieprasīja akcijas rīkotājiem uzrādīt atļauju un lika atvirzīt pacēlāju nostāk no ēkas. Policijas darbinieki gan akcijas rīkotājiem nespēja izskaidrot, uz kādu normatīvo aktu pamata viņi šo pasākumu neatļauj.
Tomēr Gaiķēns ar plakātu iekāpa nepaceltā pacēlāja grozā un skaidroja klausītājiem savas prasības.
,Kad sarunās netika gūti manāmi rezultāti, policijas darbinieki kļuva aktīvāki un mēģināja Gaiķēnu no pacēlāja groza izvilkt, raujot aiz rokām un kājām. Klātesošie skatītāji vairāk līdzi juta Gaiķēnam, aizrādot policistiem, lai "viņam nenorauj kāju".
Pēc vairāku minūšu ilgas cīkstēšanās RPP darbinieki Gaiķēnu saslēdza roku dzelžos, izvilka no pacēlāja, ievietoja policijas automašīnā un aizveda.
Studentu protests
Studentu vienotības gājienu rīkoja Latvijas Studentu apvienība, protestējot pret finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai un paužot neapmierinātību ar augstākās izglītības sistēmu valstī.
Protesta akcija ilga vairāk nekā stundu, kuras laikā studenti no Doma laukuma devās līdz valdības ēkai.
Sākotnēji jaunieši devās gājienā no Doma laukuma, dziedot dažādas dziesmas un skandējot dažādus saukļus
Studenti turēja rokās plakātus ar savu mācību iestāžu nosaukumiem un plakātus ar saukļiem "Neprasām daudz, tikai izglītību!", "Mēs neklusēsim!", "Latvietis lētākais students Eiropā", "Nothing special - just gājiens", "Studentu lieta - taisna un cieta" un citus.
Gājiena priekšgalā tika nesti grāmatu saiņi sēru iesaiņojumā.
Studentu protesta gājiens apstājās pie Izglītības un zinātnes ministrijas Vaļņu ielā. Studenti pie ministrijas durvīm nolika divus grāmatu saiņus sēru iesaiņojumā, kā arī baltus ziedus.
Gājiena noslēgumā vairāk nekā tūkstotis studentu sapulcējās iepretim valdības ēkai un skandēja dažādus saukļus, piemēram, "Koķe, Koķe!", "Ministre nāc ārā!", "Stipendiju Koķei!", "Glābiet zinātni!", "Repše, atdod budžetu!", "Pamēģini izdzīvot!", "Izglītību ministriem", "Gribam studēt!" un citi.
Studenti aktīvi plaudēja, radot lielu troksni notikuma vietā.
Tāpat studenti izraisīja smaidu daudzu policistu sejās, skandējot saukli "Policistiem algu!".
Pēc brīža pie studentiem iznāca izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS), kas sarunājās ar vairākiem studentiem un brīžiem iesaistījās par diezgan asā polemikā ar agresīvi noskaņotiem studentiem. Koķei ieejot valdības ēkā, studenti viņu pavadīja ar svilpieniem.
Protesta akcija ilga vairāk nekā stundu, kuras laikā studenti no Doma laukuma devās līdz valdības ēkai.
Sākotnēji jaunieši devās gājienā no Doma laukuma, dziedot dažādas dziesmas un skandējot dažādus saukļus
Studenti turēja rokās plakātus ar savu mācību iestāžu nosaukumiem un plakātus ar saukļiem "Neprasām daudz, tikai izglītību!", "Mēs neklusēsim!", "Latvietis lētākais students Eiropā", "Nothing special - just gājiens", "Studentu lieta - taisna un cieta" un citus.
Gājiena priekšgalā tika nesti grāmatu saiņi sēru iesaiņojumā.
Studentu protesta gājiens apstājās pie Izglītības un zinātnes ministrijas Vaļņu ielā. Studenti pie ministrijas durvīm nolika divus grāmatu saiņus sēru iesaiņojumā, kā arī baltus ziedus.
Gājiena noslēgumā vairāk nekā tūkstotis studentu sapulcējās iepretim valdības ēkai un skandēja dažādus saukļus, piemēram, "Koķe, Koķe!", "Ministre nāc ārā!", "Stipendiju Koķei!", "Glābiet zinātni!", "Repše, atdod budžetu!", "Pamēģini izdzīvot!", "Izglītību ministriem", "Gribam studēt!" un citi.
Studenti aktīvi plaudēja, radot lielu troksni notikuma vietā.
Tāpat studenti izraisīja smaidu daudzu policistu sejās, skandējot saukli "Policistiem algu!".
Pēc brīža pie studentiem iznāca izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS), kas sarunājās ar vairākiem studentiem un brīžiem iesaistījās par diezgan asā polemikā ar agresīvi noskaņotiem studentiem. Koķei ieejot valdības ēkā, studenti viņu pavadīja ar svilpieniem.
Zemnieku protesti
27.janvāris, 2009 g.
Pie Jelgavas apvedceļa šodien bija pulcējušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki, kuri kritizē esošo lauksaimniecības politiku, novēroja portāls nra.lv. Zemnieki ar traktoriem šodien bija sabraukši arī Rīgas pievārtē, Juglā. Zemnieki, kuri sapulcējušies, ir iekūruši ugunskuru. Viņi tur rokās plakātus "Dievs, dod mums gudrus politiķus, lai mēs izdzīvotu!", "Palīgā, Latvija mirst!". Plīvo arī trīs Latvijas karogi.
Pēc tam zemnieki ar smago tehniku devās braucienā pa Jegavas apvedceļu laiku pa laikam lietojot skaņas signālus, lai pievērstu akcijai uzmanību, kā novēroja nra.lv, brauciena laikā lielākā daļa vadītāju saprotoši izturējās pret akcijas dalībniekiem, atbildot ar transporta līdzekļu skaņas signāliem. Kārtību akcijas laikā uzraudzīja gan Valsts, gan pašvaldības policija.
Savukārt Vidzemes puses zemnieki, kas šodien pulcējās Sēnītē, ar vairākiem desmitiem traktoru bija atbraukuši līdz Rīgai un apstājušies Juglā.
"Šī protesta akcija bija brīdinājums valdībai, ka zemnieki zina, kur atrodas Rīgas centrs," sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne, liekot noprast, ka nākamajās iespējamajās protesta akcijās zemnieki ar savu tehniku varētu pulcēties arī Rīgas centrā.
Rīgas virzienā dodas arī lauksaimnieku protesta akcijas dalībnieku transporta kolonna no Bauskas.
Zemnieku protesta akcija Valmierā, kas īpašus sarežģījumus pilsētā nav radījusi un, pēc policijas pārstāvju sniegtās informācijas, norisinājusies mierīgi, plkst.16.00 ir noslēgusies. Valmierā, stāvlaukumā pie apvedceļa, kas atrodas netālu no Vidzemes slimnīcas, ap plkst.10 bija sapulcējušies vairāk nekā 200 lauksaimnieku miermīlīgai protesta akcijai, lai pievērstu valdības uzmanību krīzei lauksaimniecībā.
Pie Jelgavas apvedceļa šodien bija pulcējušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki, kuri kritizē esošo lauksaimniecības politiku, novēroja portāls nra.lv. Zemnieki ar traktoriem šodien bija sabraukši arī Rīgas pievārtē, Juglā. Zemnieki, kuri sapulcējušies, ir iekūruši ugunskuru. Viņi tur rokās plakātus "Dievs, dod mums gudrus politiķus, lai mēs izdzīvotu!", "Palīgā, Latvija mirst!". Plīvo arī trīs Latvijas karogi.
Pēc tam zemnieki ar smago tehniku devās braucienā pa Jegavas apvedceļu laiku pa laikam lietojot skaņas signālus, lai pievērstu akcijai uzmanību, kā novēroja nra.lv, brauciena laikā lielākā daļa vadītāju saprotoši izturējās pret akcijas dalībniekiem, atbildot ar transporta līdzekļu skaņas signāliem. Kārtību akcijas laikā uzraudzīja gan Valsts, gan pašvaldības policija.
Savukārt Vidzemes puses zemnieki, kas šodien pulcējās Sēnītē, ar vairākiem desmitiem traktoru bija atbraukuši līdz Rīgai un apstājušies Juglā.
"Šī protesta akcija bija brīdinājums valdībai, ka zemnieki zina, kur atrodas Rīgas centrs," sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne, liekot noprast, ka nākamajās iespējamajās protesta akcijās zemnieki ar savu tehniku varētu pulcēties arī Rīgas centrā.
Rīgas virzienā dodas arī lauksaimnieku protesta akcijas dalībnieku transporta kolonna no Bauskas.
Zemnieku protesta akcija Valmierā, kas īpašus sarežģījumus pilsētā nav radījusi un, pēc policijas pārstāvju sniegtās informācijas, norisinājusies mierīgi, plkst.16.00 ir noslēgusies. Valmierā, stāvlaukumā pie apvedceļa, kas atrodas netālu no Vidzemes slimnīcas, ap plkst.10 bija sapulcējušies vairāk nekā 200 lauksaimnieku miermīlīgai protesta akcijai, lai pievērstu valdības uzmanību krīzei lauksaimniecībā.
Bauskas protests 2009. gada 31. augusts
31. augustā daži simti Bauskas iedzīvotāju nobloķēja divus tiltus savā pilsētā, tostarp vienu – uz visas valsts ekonomikai svarīga tranzītceļa. Iemesls – viņi vēlējās, lai valsts vara ieklausās viņu viedoklī. Valsts vara uz to reaģēja, atsūtot pašmāju OMONu, kurš 13. janvārī varonīgi mīcījās pa kaktiem, bet tagad nu revanšējās, puslīdz korekti izgrūstot pa malām visu vecumu vīriešus, sievietes un bērnus – visnotaļ miermīlīgās protesta akcijas dalībniekus.
Tilts atkal varēja funkcionēt, bet pēc tam, kad šo pasākumu plaši atspoguļoja pietiekami visvarenā televīzija, valsts vara drusku padomāja, un pie Bauskas iedzīvotājiem veselības ministre tomēr atbrauca. Pēc tam vara padomāja vēl drusku – un sāka kriminālprocesu par «iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību». Bet vēl pēc tam iekšlietu ministre Linda Mūrniece nāca klajā ar virkni paziņojumu, no kuriem viskrāšņākie bija atrodami «Dienas» portālā – pirmkārt, protesta akcija Bauskā bijusi nevis demokrātijas izpausme, bet gan provokatīva darbība, kurā iesaistīti mazi bērni un veci cilvēki; otrkārt, cilvēki esot «jāpasargā no dažu provokatoru mēģinājumiem radīt valstī masu nekārtības"; treškārt, ļaudīm esot gan tiesības paust viedokli un demokrātiju, bet tas nenozīmējot to pašu, ko anarhija.
Nav nekādas jēgas aicināt gāzt šo te valsts varu vai rīkot masu nekārtības: tāpat dienu no dienas aizvien skaidrāks kļūst, ka pašreizējās izkurtējušās valsts varas sabrukšana ir tikai laika jautājums
Ja kaut vai daži tūkstoši cilvēku pēc kārtas pieteiksies kā Bauskas akciju organizētāji, visas šīs mūrnieces vienkārši aizrīsies savā provokatoru meklēšanas kārē. Ja internetā katru dienu parādīsies jauni aicinājumi uz sava viedokļa izteikšanu dažādās dienās un dažādos laikos, nekādu drošības policiju (kura savu tizlumu neskaitāmas reizes apliecinājusi jau iepriekš) nepietiks, lai tos pārbaudītu. Ja vienā dienā valstī dažādās vietās notiks padsmit protesta akciju, nekādu pašmāju omoniešu nepietiks, lai tās apspiestu.
Negribētos, lai mēs nonākam tik tālu. Bet – vai jūs redzat citu izeju? Lai gan, protams, var salikt rociņas un latviski gaidīt, kamēr kāds cits izvelk kartupeli no ugunskura.
Tilts atkal varēja funkcionēt, bet pēc tam, kad šo pasākumu plaši atspoguļoja pietiekami visvarenā televīzija, valsts vara drusku padomāja, un pie Bauskas iedzīvotājiem veselības ministre tomēr atbrauca. Pēc tam vara padomāja vēl drusku – un sāka kriminālprocesu par «iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību». Bet vēl pēc tam iekšlietu ministre Linda Mūrniece nāca klajā ar virkni paziņojumu, no kuriem viskrāšņākie bija atrodami «Dienas» portālā – pirmkārt, protesta akcija Bauskā bijusi nevis demokrātijas izpausme, bet gan provokatīva darbība, kurā iesaistīti mazi bērni un veci cilvēki; otrkārt, cilvēki esot «jāpasargā no dažu provokatoru mēģinājumiem radīt valstī masu nekārtības"; treškārt, ļaudīm esot gan tiesības paust viedokli un demokrātiju, bet tas nenozīmējot to pašu, ko anarhija.
Nav nekādas jēgas aicināt gāzt šo te valsts varu vai rīkot masu nekārtības: tāpat dienu no dienas aizvien skaidrāks kļūst, ka pašreizējās izkurtējušās valsts varas sabrukšana ir tikai laika jautājums
Ja kaut vai daži tūkstoši cilvēku pēc kārtas pieteiksies kā Bauskas akciju organizētāji, visas šīs mūrnieces vienkārši aizrīsies savā provokatoru meklēšanas kārē. Ja internetā katru dienu parādīsies jauni aicinājumi uz sava viedokļa izteikšanu dažādās dienās un dažādos laikos, nekādu drošības policiju (kura savu tizlumu neskaitāmas reizes apliecinājusi jau iepriekš) nepietiks, lai tos pārbaudītu. Ja vienā dienā valstī dažādās vietās notiks padsmit protesta akciju, nekādu pašmāju omoniešu nepietiks, lai tās apspiestu.
Negribētos, lai mēs nonākam tik tālu. Bet – vai jūs redzat citu izeju? Lai gan, protams, var salikt rociņas un latviski gaidīt, kamēr kāds cits izvelk kartupeli no ugunskura.
13. Janvāra mītiņš
2009. gada sākumā politiskā organizācija Sabiedrība citai politikai kopā ar vairākām sabiedriskajām organizācijām un arodbiedrībām (kopumā 25 organizācijas) nāca klajā ar paziņojumu "Aicinājums Latvijas tautai", kurā valsts prezidentam Valdim Zatleram tiek pieprasīta 9. Saeimas atlaišana, kā arī jaunas Saeimas ievēlēšana un taisnīga, godīga, demokrātiska un kompetenta valsts pārvalde. Paziņojuma beigās pausts aicinājums visiem ierasties uz tautas sapulci 13. janvārī pulksten 17.30 Doma laukumā.
Drīz pēc tam parādījās arī cits aicinājums izmantot šo sapulci, lai "vardarbīgi gāztu pastāvošo valsts varu" un pulcētos pie Saeimas ēkas. Par šo paziņojumu Drošības policija uzsāka kriminālprocesu.
Drīz pēc nemieriem laikraksta Latvijas Avīze rīcībā nonāca militārās policijas 10. janvārī rakstīta vēstule Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam kurā sakarā ar iespējamo drošības situācijas saasināšanos tiek lūgts 13. janvārī ierobežot gājēju un transporta kustību uz Jēkaba, Mazās Trokšņu un Trokšņu ielas pie Saeimas nama un citām parlamenta ēkām. Taču Rīgas Izpilddirekcija militārās policijas lūgumu nepildīja.
Doma laukumā plkst. 17:30 sākās "Sabiedrības citai politikai" organizētais protests pret valstī realizēto politiku. Pēc aptuveniem aprēķiniem pasākumā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažāda vecuma cilvēku, rokās turot plakātus, valsts karogus un balonus. Pasākumā tika teiktas uzrunas, uzstājās sabiedrībā pazīstami cilvēki un dziedāja koris. Vairākkārt tika izteikts viedoklis un saukļi par Saeimas atlaišanas nepieciešamību. Pasākums noritēja bez nozīmīgiem starpgadījumiem.
Pēc sapulces Doma laukumā vairāki simti cilvēku devās Saeimas ēkas virzienā. Pie Saeimas izcēlās kautiņš starp nemierniekiem un policijas pārstāvjiem. Saeimas ēka tika apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem priekšmetiem. Saeimas ēkai tika izsisti stikli. Vairāki cilvēki tika ievainoti. Aptuveni pēc stundu ilgas pretošanās pie Saeimas ieradās policijas papildspēki un tika atbrīvota ieeja Saeimā un tika aizturēti vairāki cilvēki, bet vairāki simti protesta akcijas apmeklētāju atradās ielenkumā starp Saeimu un Doma laukumu. Policijai izdevās atspiest pūli līdz Doma laukumam un nobloķēt Jēkaba ielu.
Mītiņa laikā sabiedrības aktīvākā daļa skaidri pauda savu neapmierinātību ar valdošās koalīcijas (ne)darbu un situāciju valstī. Cilvēki, izejot ielās, izteica rūgtumu un vilšanos mūsu valsts politikā. Pēc mītiņa oficiālajām beigām pūlī atradās provokatori, kas aicināja turpināt protestus. Viņu aicinājumi dažas dienas līdz mītiņam bija atrodami arī interneta vidē. Diemžēl ne visi prata nepaļauties provokācijām.
Pēc Jēkaba ielas atbrīvošanas no protestētājiem, turpinājās sadursmes starp protestētājiem un policijas un Militārās policijas pārstāvjiem. Vairākas nemiernieku grupas turpināja īpašuma bojāšanu Vecrīgā. Tika bojātas vairākas ēkas, to skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Parex bankas ēkas. Stikli izsisti arī nekustamo īpašumu kompānijas un restorāna telpām. Nemiernieki arī aplaupīja alkoholisko dzērienu veikalus.
Diez vai 13.janvāris ir ko mainījis sabiedrībā, jo "visa šī sistēma ir slima. Mums nav valsts, bet tikai noteiktu cilvēku biznesa intereses". "Visā tajā pasākumā vienotības sajūta bija zvērīga: tur bija krievi, bija latvieši…"
Tā vietā, lai runātu par sabiedrības sociālekonomisko problēmu iespējamiem risinājumiem, valdošie politiķi rēķina izsisto stiklu zaudējumus. Viennozīmīgi, demokrātiskā valstī nav vietas vardarbīgiem protestiem, bet nekorekti izmantot arī vandaļu saujiņas sastrādāto, lai kārtējo reizi aizmirstu par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanu.
Gadu pēc mītiņa:
Ne valdība, ne Saeimas deputāti neko nav sapratuši. Un secinājumus arī nav izdarījuši, joprojām šo partiju darboņi, kuri aiz savas mantkāres vai nemākulības ir izpostījuši valsti, netiek sodīti, ieņem augstus amatus un turpina savus melnos darbus.
Drīz pēc tam parādījās arī cits aicinājums izmantot šo sapulci, lai "vardarbīgi gāztu pastāvošo valsts varu" un pulcētos pie Saeimas ēkas. Par šo paziņojumu Drošības policija uzsāka kriminālprocesu.
Drīz pēc nemieriem laikraksta Latvijas Avīze rīcībā nonāca militārās policijas 10. janvārī rakstīta vēstule Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam kurā sakarā ar iespējamo drošības situācijas saasināšanos tiek lūgts 13. janvārī ierobežot gājēju un transporta kustību uz Jēkaba, Mazās Trokšņu un Trokšņu ielas pie Saeimas nama un citām parlamenta ēkām. Taču Rīgas Izpilddirekcija militārās policijas lūgumu nepildīja.
Doma laukumā plkst. 17:30 sākās "Sabiedrības citai politikai" organizētais protests pret valstī realizēto politiku. Pēc aptuveniem aprēķiniem pasākumā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažāda vecuma cilvēku, rokās turot plakātus, valsts karogus un balonus. Pasākumā tika teiktas uzrunas, uzstājās sabiedrībā pazīstami cilvēki un dziedāja koris. Vairākkārt tika izteikts viedoklis un saukļi par Saeimas atlaišanas nepieciešamību. Pasākums noritēja bez nozīmīgiem starpgadījumiem.
Pēc sapulces Doma laukumā vairāki simti cilvēku devās Saeimas ēkas virzienā. Pie Saeimas izcēlās kautiņš starp nemierniekiem un policijas pārstāvjiem. Saeimas ēka tika apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem priekšmetiem. Saeimas ēkai tika izsisti stikli. Vairāki cilvēki tika ievainoti. Aptuveni pēc stundu ilgas pretošanās pie Saeimas ieradās policijas papildspēki un tika atbrīvota ieeja Saeimā un tika aizturēti vairāki cilvēki, bet vairāki simti protesta akcijas apmeklētāju atradās ielenkumā starp Saeimu un Doma laukumu. Policijai izdevās atspiest pūli līdz Doma laukumam un nobloķēt Jēkaba ielu.
Mītiņa laikā sabiedrības aktīvākā daļa skaidri pauda savu neapmierinātību ar valdošās koalīcijas (ne)darbu un situāciju valstī. Cilvēki, izejot ielās, izteica rūgtumu un vilšanos mūsu valsts politikā. Pēc mītiņa oficiālajām beigām pūlī atradās provokatori, kas aicināja turpināt protestus. Viņu aicinājumi dažas dienas līdz mītiņam bija atrodami arī interneta vidē. Diemžēl ne visi prata nepaļauties provokācijām.
Pēc Jēkaba ielas atbrīvošanas no protestētājiem, turpinājās sadursmes starp protestētājiem un policijas un Militārās policijas pārstāvjiem. Vairākas nemiernieku grupas turpināja īpašuma bojāšanu Vecrīgā. Tika bojātas vairākas ēkas, to skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Parex bankas ēkas. Stikli izsisti arī nekustamo īpašumu kompānijas un restorāna telpām. Nemiernieki arī aplaupīja alkoholisko dzērienu veikalus.
Diez vai 13.janvāris ir ko mainījis sabiedrībā, jo "visa šī sistēma ir slima. Mums nav valsts, bet tikai noteiktu cilvēku biznesa intereses". "Visā tajā pasākumā vienotības sajūta bija zvērīga: tur bija krievi, bija latvieši…"
Tā vietā, lai runātu par sabiedrības sociālekonomisko problēmu iespējamiem risinājumiem, valdošie politiķi rēķina izsisto stiklu zaudējumus. Viennozīmīgi, demokrātiskā valstī nav vietas vardarbīgiem protestiem, bet nekorekti izmantot arī vandaļu saujiņas sastrādāto, lai kārtējo reizi aizmirstu par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanu.
Gadu pēc mītiņa:
Ne valdība, ne Saeimas deputāti neko nav sapratuši. Un secinājumus arī nav izdarījuši, joprojām šo partiju darboņi, kuri aiz savas mantkāres vai nemākulības ir izpostījuši valsti, netiek sodīti, ieņem augstus amatus un turpina savus melnos darbus.
2007. gada 18. oktobris - Lietussargu revolūcija
"Sargāsim tiesisku valsti. Protests pret Loskutova atlaišanu šodien 8:15 pie Saeimas. PIEDALIES! Latvijā ir apdraudēts tiesiskums. Tātad ir apdraudēta Latvijas valsts! Vēršoties pret KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu, valdība pārkāpj "sarkanajai līnijai". Savtīgu politisku apsvērumu dēļ valdība grib izrēķināties ar KNAB, kas efektīvi cīnās pret tiem, kuri grib nozagt valsti un tautas labklājību. To nedrīkst pieļaut. Pulcēsimies protestam pret valdības lēmumu 18. oktobrī plkst. 8:15 pie Saeimas. Aicinājuma parakstītāji pulcēsies, lai protestētu pret valdības lēmumu, neatkarīgi no tā, kad tieši Saeimā notiks balsojums par A.Loskutova atbrīvošanu." - Tāds teksts 2007.gada 18.oktobrī aicināja laikraksta "Diena" pirmajā lapā, vēl dienu pirms tam aicinājums tika izplatīts Latvijas lielākajos interneta portālos. Atsaucoties uz to, lietainā un drūmā ceturtdienas rītā pie Saeimas nama pulcējās tūkstoši. Ar lietussargiem. Tagad mēs to saucam par Lietussargu revolūciju, kurai sekoja virkne nozīmīgu notikumu atjaunotās Latvijas valsts vēsturē.
Ko panāca lietussargu revolūcija? To, ka Kalvītis no TV ekrāna visai sabiedrībai varēja iepirst sejā un pateica, ka viņš turpina strādāt tālāk!
Ko panāca lietussargu revolūcija? To, ka Kalvītis no TV ekrāna visai sabiedrībai varēja iepirst sejā un pateica, ka viņš turpina strādāt tālāk!
